Skatītāju balsojumā šogad uzvarēja objekts Aurora

Zojas Golubevas daiļrades ceļš kā māksliniecei ir jauns. Arī viņas vides objekts “Aurora”, kas bija izvietots pie Gulbju mājas kanāla malā, izcēlās ar gaistošu mirdzumu un priecēja tūkstošiem cilvēku, jo festivāla “Ziemassvētku egļu ceļš” skatītāju balsojums tieši šo objektu izvirzīja līderos.

“Darbs pie objekta nebija viegls”, atceras jaunā māksliniece, “tā tapšanas gaitā izstrādāju četrus variantus, līdz nokļuvu pie īstā”.

Mākslinieka grūtākais uzdevums ir domāt uz priekšu tālākā laika periodā un iedvesmot vai priecēt atšķirīgu viedokļu vai prasību cilvēkus…

Šobrīd es studēju Latvijas Mākslas akadēmijas 3. kursā glezniecību, bet jau uzsākot mācības, man bija doma, ka es gribētu piedalīties Rīgas vides objektu festivālā “Ziemassvētku egļu ceļš”. Mācoties otrajā kursā es ziemā speciāli staigāju pa pilsētu, lai noķertu to Ziemassvētku sajūtu, ko es gribētu fokusēt objektā.  Tā kā šādi vides objekti nav acumirklīgs domas uzplaiksnījums, bet projekts gada garumā. Vasarā es daudz laika veltīju objekta maketu izstrādei. Tapa vairāki varianti, grūti bija panākt risinājumu, kā šī kompozīcija varēs nostāvēt uz “vienas kājas”. Mani aizrauj vides objektu telpiskums, plaknes un dimensijas.

Vai Glezniecības nodaļas studentei tik apjomīgs telpisks darbs nesagādāja lielas tehniskā  izpildījuma grūtības?

Kad mans projekts izturēja atlasi, vajadzēja ķerties pie tā tehniskā risinājuma. Rudenī bija brīdis, kad man pat nolaidās rokas, un es rakstīju e-pasta vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Svētku noformējuma nodaļas priekšniekam Guntaram Kambaram ar atteikumu, neticēju, ka man var izdoties. Pēc stundas es saņēmu atbildi: “Nē, Zoja, šo objektu var realizēt!” Šobrīd varu pateikt lielu, lielu paldies Guntaram, viņa kolēģei Laurai Gulbei un Ģirta Kalniņa uzņēmuma “Fairhorsen” puišiem. Viņi pilnībā prata realizēt manu māksliniecisko ieceri. Tas bija brīnums, ka manu iesniegto maketu viņi tehniski realizēja 100 procentu apmērā.

Vai esat gandarīta par šī objekta tapšanu?

Kad notika objekta montāža, man bija bail iet skatīties, bet, dienā, kad puiši nodemonstrēja, kā objekts izskatās,  pieslēdzot apgaismojumu, es stāvēju Bastejkalna pakājē un raudāju. Kad atguvos, zvanīju mammai, zvanīju vīram: “Aurora” ir tik skaista!“  Vēl jo lielāks prieks, ka par manu pirmo projektu pārdzīvoja arī  abi bērni – veda to apskatīt gan savus klases biedrus, gan draugus.

Ko Jums kā māksliniecei ir devusi piedalīšanās festivālā “Ziemassvētku egļu ceļš”?

Protams, tā ir unikāla iespēja, jo studentam sameklēt finansējumu, lai izgatavotu tik apjomīgus darbus, praktiski ir neiespējami, tāpēc par šādu projektu ir milzīgs prieks un gandarījums. Festivāls jauniem māksliniekiem ir lieliska platforma realizēt savu ideju, savu sapni. Es vienmēr esmu sapņojusi par šādu telpisku objektu radīšanu. Skatītāji ar savu balsojumu to ir atbalstījuši, un tas nozīmē tikai to, ka esmu uz pareizā ceļa.  Mana lielākā vēlme ir iepriecināt cilvēkus, un festivāls ir pierādījis, ka šāda veida instalācijas un vides objekti viennozīmīgi sniedz cilvēkiem iepriecinājumu.  Bez tam – festivāls galvaspilsētu ir padarījis tik krāšņu un interesantu! Atceros, ka pirms desmit gadiem pilsētā, ja tā varētu teikt, valdīja tumsa, bet tagad man pat prātā nenāk braukt ārpus Rīgas izbaudīt Ziemassvētku noskaņu. Festivāls ir dāvinājums pilsētai, mums pašiem un ārzemju tūristiem.