Mākslinieks: "Eglei jābūt ar raksturu"

Mākslinieks Visvaldis Asaris, kurš piedalījies visos  septiņos festivālos, stāsta par to, kas ir tik ievērojams, kāpēc  "Ziemassvētku egļu ceļa" vides objekti nepavisam neizskatās pēc tradicionālām eglēm.

Kā jūs vērtējat šo festivālu?

Festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš” ir sācies ar stāstu, ka pirmā Ziemassvētku eglīte radusies tieši Rīgā, un tas noticis pirms 500 gadiem. Visticamāk, mēs esam vienīgā pilsēta Eiropā, kur notiek šāda veida festivāls. Šis festivāls notiek jau septīto reizi, un es domāju, ka būtu labi pēc kāda laika, piemēram uz  desmitgadi  izveidot fotoalbūmu, kurā būtu apkopotas labākās egles kā vides objekti, kas izveidoti šajos gados. Ziemassvētki ir brīnumu laiks un arī Rīgā mākslinieku radošo ideju rezultātā, egles transformējās visdažādākās formās un parādās pilsētas telpā. Vēl viens labs festivāla  aspekts ir, ka tas ir tieši daudzu jauno mākslinieku starts vides mākslā  un cerams, ka šī  tradīcija turpināsies arī nākotnē.

Pilsētā uzstādītie objekti reizēm tikai aptuveni atgādina eglītes. Un ne visi cilvēki saprot to, ka tā  ir viena no vides mākslas formām.

Ar eglītēm ir tāpat kā ar gleznām – vienam patīk, citam – nē. Ir vides objekti, kas ir ļoti neparasti  un pat nav līdzīgi tradicionālajai eglei kā to esam  pieraduši uztvert uz svētkiem. Tieši arī ar to , egles ir interesantas un neparastas, tā ir interpretācija  par egli un izpausmes formas var būt ļoti plašas. Svarīgi, lai objekta idejā būtu kaut kāds stāsts, vai orģināls, risinājums  konstrukcijā vai materiālu izvēlē . Tad rodas vizuāls un estētisks  pārsteigums, kas, manuprāt, arī ir festivāla pamatuzdevums un ir kā pievienotā vērtība ne tikai rīdziniekiem, bet arī mūsu pilsētas viesiem svētku laikā.

Egļu interpretācija – vai tas ir ilgs, dārgs un sarežģīts process?

Ir dažādi. Manuprāt, ne vienmēr tās egles, kur realizācija prasa daudz līdzekļu ir tās labākās. Nenoliegšu, ka finansiālais faktors objekta idejas realizācijā  arī ir svarīgs. Sevišķi tad, ja objekta idejas risinājuma pamatā  jāizmanto dārgas gaismas tehnikas. Vissvarīgākais objekta efektivitātei ir radošais lidojuma aspekts. Un tas jau vairs nav tas pats vieglākais, bet ir festivāla pamatuzdevums.

Projekta tehniskā realizācija – vai var gadīties tā, ka egle vienkārši nestāv uz zemes?

Mākslinieks var izdomāt un uz papīra uzzīmēt  ko vien vēlas un tas pat vienā ziņā ir labi. Pēc tam ir jāatrod praktisks veids, kā ideju tehniski realizēt, lai domu lidojums nepaliek tikai uz papīra. Eglei kā objektam ir jāiztur lielas vēja , lietus vai sniega slodzes.  Turklāt eglei vajag iekļauties apkārtējā vidē, veidot noskaņu un labi izskatīties.

Vai ir kaut kādas tendences, kas attiecas uz tradicionālajām, dzīvajām eglēm?

Festivāla ietvarā  vienmēr paralēli netradicionālām eglēm ir arī šīs saucamās dzīvās egles. Ne vienmēr to dekorēšana ir vieglākais ceļš. Pastāv vesela LED industrija, kura piedāvā savu produkciu, bet, izmantojot tikai to, iegūstam principā egli, kurai nav savs raksturs un tā var maz atšķirties no citām māsām  kādā citā pilsētā. Piemēram Rīgas eglei 11. novembra krastmalā  tiek meklēts savs raksturs , konkrēti ar Rīgai raksturīgo simboliku.  Tās ir bijušas kā Rīgas atslēgu, gaiļu vai vitrāžu egles.

Kādu eglīti jūs novietojat sev mājās?

Parasto dzīvo egli. Tā patiesībā pati par sevi ir skaista un to pat īpaši nav jāizrotā.  Esmu novērojis, ka vislabāk ar šo uzdevumu  tiek galā bērni.  Lieliski ir, ja eglītes rotājumus izgatavojat paši,  tam nav nepieciešams pat  īpašs talants, tām ir savs vienreizējais raksturs, tās atšķiras no tām greznajām eglēm, kuras rotā  Ziemassvētku komercakciju telpu.

Festivāls  „Ziemassvētku egļu ceļš” sākas 8.decembrī 11. novembra krastmalā, kura norises laikā iedzīvotāji pilsētvidē aicināti iepazīt 35 dažādus egļu stāstus, ko veidojuši profesionāli mākslinieki, radošo industriju pārstāvji un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Ziemassvētku egļu ceļu izstaigāt un piedāvātos objektus iepazīt palīdzēs īpaši sagatavota karte, kura atrodama gan tīmekļa vietnē www.eglufestivals.lv, gan drukātā veidā pieejama Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros un kultūras iestādēs, kā arī Tūrisma informācijas centros.

 

 Foto: Riga.lv

Informāciju sagatavoja: Riga.lv