Leģenda par pirmo Ziemassvētku egli

Rīdzinieki var būt lepni: tieši Latvijā un tieši mūsu Rīgā pirmo reizi dzimusi Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija! Un bijis tā…

Viss sācies 1510. gadā. Tuvu un tālu zināmā Rīgas Melngalvju brālība, kurā apvienojušies gados jauni tirgoņi un kuģu kapteiņi, mīlējusi sabiedrisku un saviesīgu dzīvesveidu: tuvojoties ziemas saulgriežiem, brālības vīri lēmuši doties uz mežu pēc lielākās egles, kādu vien spētu atrast. Sveicot rīdziniekus Ziemassvētkos, viņi domājuši to Daugavas krastā sadedzināt, tā kuplinot ziemas saulgriežiem zīmīgo bluķa dedzināšanu.

Brālības nolīgtā mežcirtēja izraudzītā egle bijusi milzīga… Nonākusi Rīgā, tā izskatījusies tik liela, ka melngalvji tās dedzināšanu nolēmuši atcelt, lai neapdraudētu apkārtnes ēkas un ļaudis. Bet ko nu darīt ar milzīgo egli? Sākušies strīdi, un sapulce tovakar ieilgusi.
 

Tikmēr milzīgo egli Daugavas krastā atklājuši apkārtnes bērni. Tie brīnījušies, kā gan koks te uzradies? Mazie bijuši tik pacilāti, ka sākuši rotāt egles zarus ar visu, ko vien spējuši sagādāt. Tur bijuši gan rieksti, gan āboli: lai zaros tos iekarinātu, teicami noderējuši no vilnas dūraiņiem izvilktie dzīpari. Bijušas arī virtenes un vainagi no kaltētām puķēm un žāvētām ogām. Līdz ar tumsu bērni no egles atvadījušies un mājup skrējuši, lai savējiem par šo brīnumu vēstītu.

Ko melngalvji? Savu sēdi bez prātīga lēmuma vien tumsā pārtraukuši. Pēc nogurdinošajiem strīdiem viens no tirgoņiem nogājis līdz Daugavas krastam, kur pamanījis egles brīnišķo pārmaiņu: bērnu rotājumus klājusi sarma, un koks mirdzējis mēnesnīcā. Vīram radusies ideja, un tajā pašā vakarā viņš vēlreiz pulcējis melngalvju kompāniju. Melngalvji apbrīnojuši krāšņo skatu, un tirgotājs iesaucies: “Mēs to pacelsim, dekorēsim Ziemassvētkiem un nostādīsim pašā pilsētas centrā par prieku visiem!”

Ar ļaužu palīdzību egle arī nogādāta pilsētas centrālajā tirgus laukumā (šodienas Rātslaukumā). Tur tā nostādīta taisni kā mežā, bet bērnu rotājumus brālības vīri papildinājuši ar krāsainām lentēm, rotaļlietām, ornamentiem. Egle kļuvusi žilbinoši krāšņa... Ļaudis no saviem namiem iznākuši, un viņu izbrīnam nav bijis robežu! Stāsts par egli, kas tik brīnumaini pārvērtusies, ātri aplidojis visu pilsētu.

“Šī Ziemassvētku egle ir dāvana, ar kuru iepriecināt citam citu katros Ziemassvētkos,” skaidrojuši brālības vīri.

Tāds ir stāsts par Ziemassvētku egles rotāšanu – tradīciju, kas vēlāk izplatījusies visapkārt zemeslodei. Šis stāsts turpinās ik vienā namā un ģimenē, kur vien tiek svinēti Ziemassvētki un greznota eglīte. Protams, arī Rīgā, kur pie Melngalvju nama uzstādīta piemiņas plāksne, atzīmējot pirmās egles atrašanās vietu pirms vairāk nekā 500 gadiem… 

Foto: iespējams senākais atrastais eglītes rotājums. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja eksponāts